Kategorija: Jaunumi

LSGCO konferences jaunatnes politikas daļa pulcēja kuplu skaitu šī vecuma biedru – dišskautus un dižgaidas, roverus un lielgaidas. Lai visus pamodinātu un veicinātu raitas sarunas, pasākums sākās ar dažādām sadarbības aktivitātēm un spēlēm. Kā biegās izrādījās, šīs aktivitātes jau ieskicēja tālāk apspriestās tēmas.

Pasākuma galvenā tēma bija jaunietis organizācijā un tās struktūrā. Mēģinājām noskaidrot, kā jaunieši izjūt un saprot organizācijas struktūru, kādi punkti izraisa neskaidrības un kas ir lietas, ko varētu uzlabot, lai jaunietim organizācijā būtu saprotams, kur kas un kā.

Jaunieši apspriedās par LSGCO struktūru, gan sevis piedāvāto struktūru, gan arī oficiāli piedāvāto variantu, kas nākamajā diena tika pieņemts kā organizācijas struktūras rāmis.

Pēc garas domāšanas un diskusijām dienu pabeidzām ar aktīvu spēli un refleksiju, par to, kur pašlaik esam organizācijā, un kur vēlētos būt nākotnē.

KON-FREN-CE!

Ar tādu saucienu iesākās 2026. gada LSGCO konference Ilgas Bērzkalnes vadībā, un ar tieši tikpat . Viņa mudināja dienas laikā pastiprināta atcerēties un ievērot skautu un gaidu likumus.

Vadītāja Madara Skudra iepazīstināja ar programmas komandas paveikto un tālāk plānoto. Mazliet vēlāk saņēmām sveiceinu no WOSM Eiropas reģiona komitejas locekļa Joškas Henša (Joschka Hench). Henša kungs klātesošajiem stāstīja par WOSM piedāvatajām iespējām valsts līmeņa skautu organizācijām un pieredzes stāstiem ar šīm programmām.

Kad pienācīgs gods bija atdots formalitātēm, apskatījām aktuālos datus par organizāciju. Vadītājs Jēkabs ziņoja, ka šī gada sākumā mūsu rindas ir 666 biedru kuplas. Protams, kā jau ierasts, lielākā daļa no tiem ir mazskauti. Mūsu organizācija kļuvusi arī divas vienības bagātāka. Uzzinājām jaunumus par biedrzinības sistēmu, kā arī “drošs no draudiem” ieviešanu.

Vēlāk aktualizēti tika jautājumi par publicitātes materiāliem. Trāpīgi norādīts! Šajā jomā pašlaik noris aktīvs darbs.

Ejam lieliem soļiem! Esam apsteiguši nupat pieņemto dienaskārtību.

Īsu piebildi teica Ivars Šmits, prezentējot sevis izstrādātos ar simboliku apdrukātos T-kreklus un uzlīmes. Tos rotā etnogrāfiska stila lilija, ko Šmits uzgājis, daiļojot gadsimtu vecus skautu dokumentus. Kafijas pauze paskrien nemanot, atgriežamies diskusiju arēnā.

Pirmās rezolūcijas, kuras tiek izskatītas, ir saistītas ar Latvijas skautu priekšnieka un Latvijas gaidu priekšnieces amatu nodalīšanu no valdes un pilnvaru palielināšanu. Šie priekšlikumi tiek konceptuāli atbalstīti un novirzīti tālākai izstrādei.

Nākamā uzstājas vadītāja Sanita. Viņa virza rezolūcijas, kuru mērķis ir atjaunot statūtu aktualitāti, no tiem dzēšot neeksistējošas struktūrvienības. Pie reizes, tiek formalizēts LSGCO birojs un roveru un lielgaidu ciltis.

Esam nonākuši pie pēdējās rezolūcijas. Sudraba auseklīši – atceros, ka “lielie” par to ieviešanu runāja jau manā pirmajā nometnē pirms gandrīz 10 gadiem. Nu tad beidzot. Pēkšņi kājās pielec Muzikanta kungs! Viņš nostājas uz margas un sniedz Cicerona cienīgu oratoriju PRET! šo rezolūciju. Vadītājs atsaucās uz to, ka risināt cilvēcisku problēmu ar šādiem mehāniskiem līdzekļiem ir bezjēdzīgi.

Rezolūcija pieņemta. Baudam visgardākā kūciņas, kādas vien var iedomāties.

Amatpersonu ievēlēšanā top skaidrs, ka valdes sastāvu nu papildinās V.V. Dāvis Savaļnieks. Revīzijas komisijā, pašam klāt neesot, tiek ievēlēts vadītājs Māris. Citur – status quo.

Vēl tikai viens balsojums. Vienbalsīgs. Konference tiek pasludināta par slēgtu!

Tekstu sagatavojis dižsk. Pēteris Zvirgzdiņš

No 30. janvāra līdz 1. februārim Valmiera kļuva par mājvietu īpašam piedzīvojumam – mazskautu un guntiņu ziemas nometnei “Laimīgā zeme”. Tajā pulcējās 130 bērni un jaunieši no visas Latvijas, kā arī aptuveni 50 brīvprātīgie vadītāji, lai kopā piedzīvotu trīs dienas, kas piepildītas ar draudzību, izaicinājumiem un prieku.
Nometni organizēja Latvijas Skautu un gaidu centrālā organizācija (LSGCO), bet tās norisi nodrošināja Valmieras un Kocēnu vienības. Šī ir ikgadēja mazskautu un guntiņu nometne ar senām tradīcijām, kas ik gadu pulcē jaunākos skautu kustības dalībniekus vecumā no 7 līdz 12 gadiem.
Šī gada nometnes tematika iedvesmu smēlās no Annas Brigaderes lugas “Sprīdītis”, aicinot bērnus doties simboliskā ceļojumā, meklējot savu “Laimīgo zemi” – drosmi, pārliecību par sevi un spēju sadarboties ar citiem.

(…)nometne šogad būs īsts ziemas piedzīvojums. Varēsim baudot ziemu meklēt “Laimīgo zemi” kopā ar Sprīdīti un citiem lugas tēliem, vienlaicīgi apgūstot sadarbības un patstāvības prasmes. Mazskauti un guntiņas dosies Valmieras izpētē, uzveikt Velnu naktsspēlē ziemas salā, darbosies radošās un aktīvās nodarbībās, kā arī parādīs savu sportisko garu.

Nometnes priekšnieks Viesturs Laimīte

Nometne norisinājās Valmieras Viestura vidusskola telpās un teritorijā. Šogad laikapstākļi nometniekus īpaši nelutināja – termometra stabiņš brīžiem noslīdēja pat zem –25 grādiem. Tomēr aukstums nebija šķērslis piedzīvojumam. Gluži pretēji – tas radīja īpašu noskaņu un iemācīja bērniem pārvarēt grūtības, sajust ziemas skaistumu un stiprināt raksturu.

Neskatoties uz salu, dalībnieki ar prieku piedalījās aktivitātēs, spēlēs un pārgājienos, izbaudot ziemu visā tās krāšņumā. Daudziem tieši šie apstākļi pavēra jaunu skatījumu uz dabu un savām spējām.

Pirmajā dienā bērni iepazina Valmieru – tās vēsturi, nozīmīgākās vietas un lugas “Sprīdītis” varoņus. Sadalījušies komandās, viņi orientējās skolas telpās un pilsētvidē, apgūstot sadarbības prasmes un mācoties uzticēties viens otram.

Īpašu sajūsmu izraisīja vakara naktsspēle, kuras laikā skolas teritorijā bija jāveic dažādi uzdevumi, jāmeklē pavedieni un jāpalīdz komandas biedriem. Tumsā, ar lukturīšu gaismām un nelielu satraukumu sirdī, bērni guva neaizmirstamu pieredzi, kas stiprināja gan drosmi, gan savstarpējo saliedētību.

Otrā diena bija veltīta dažādām nodarbībām un radošam darbam. Dalībnieki gatavoja mūzikas instrumentus, apguva lielās apsildāmās telts celšanu, piedalījās orientēšanās uzdevumos un aktīvās spēlēs.

Īpašs notikums bija vakara ugunskurs, kurā valdīja sirsnīga un draudzīga gaisotne. Komandas izdomāja savus saucienus, dziedāja, dalījās iespaidos un ar lepnumu atrādīja paveikto. Daudzi bērni atzina, ka tieši šie vakari pie uguns viņiem paliks atmiņā visilgāk.

Ne mazāk svarīga nometnes sastāvdaļa bija arī kopīgās maltītes, kas aukstajā laikā sniedza siltumu un enerģiju nākamajiem piedzīvojumiem.

Trešajā dienā nometniekus sagaidīja sportiskas aktivitātes, stafetes un komandu uzdevumi. Tie ne tikai ļāva aktīvi pavadīt laiku, bet arī nostiprināja komandas garu, mācīja godīgu sacensību un savstarpēju atbalstu.

Bērni ar aizrautību piedalījās visos uzdevumos, iedrošinot cits citu un priecājoties par kopīgiem panākumiem.

Neatsverama loma nometnes norisē bija brīvprātīgajiem vadītājiem. Viņu vidū bija gan pieredzējuši nometņu organizatori, gan jaunieši, kuri šādā lomā darbojās pirmo reizi. Šī sadarbība ļāva jaunākajiem mācīties no pieredzējušajiem un pakāpeniski apgūt vadītāja prasmes.

Daudzi brīvprātīgie paši savulaik bijuši mazskauti vai guntiņas, bet tagad ar prieku atgriežas, lai sniegtu bērniem to pašu atbalstu un iedvesmu, ko reiz saņēmuši paši. Bez viņu ieguldījuma nometnes norise nebūtu iedomājama – viņi palīdz gan ikdienas darbos, gan sarežģītās situācijās, vienmēr esot līdzās bērniem.

Ziemas nometne “Laimīgā zeme” ir daudz vairāk nekā tikai aktīva atpūta. Tā veicina bērnu attīstību līderībā, māca strādāt komandā, pieņemt atšķirīgo un nebaidīties no izaicinājumiem. Šī pieredze rūda bērnus jau no mazotnes un palīdz veidot spēcīgu raksturu.

Vecāki apzinās, ka skautisms un gaidisms ir vērtība ar bagātīgām tradīcijām, kas sniedz stabilu pamatu personības izaugsmei. Vadītāji ar lielu atbildību un sirdsdegsmi cenšas ielikt bērnos labāko, ko spēj dot, palīdzot viņiem izaugt par krietniem, atbildīgiem un sabiedriski aktīviem Latvijas pilsoņiem.

Nometne Valmierā vēlreiz apliecināja, ka arī bargā ziemā iespējams atrast savu “Laimīgo zemi” – vietu, kur valda draudzība, uzticēšanās un kopā būšanas prieks.

Tekstu sagatavoja v.v. Zane Grošteine-Balode

11. Janvārī beidzās skautu un gaidu ziemas sagaita “Baltais Vilks 2026”. Nometnes nokārtošanās darbus papildināja dažādas aktivitātes un kopīga maltītie. Vairāk kā 150 dalībnieki no visas Latvijas apvienojušies 8 pavardos, lai par spīti laikapstākļiem un izacinošajam aukstumam, izbaudītu āra dzīvi un kopības sajūtu.

Nometne “Baltais Vilks 2026” noslēdzās ar aktīvu, emocionālu un piedzīvojumiem bagātu pēdējo dienu. Iepriekšējā nakts dalībniekiem un brīvprātīgajiem beidzās vēlu – trīs stundas viņi orientējās aptuveni 4 km garā trasē, meklējot brīvprātīgos, kuri uzdeva dažādus uzdevumus, sākot no radošām improvizācijas aktivitātēm līdz alpīnisma punktiem.

11.janvāra rīts sākās darbīgi, jau lēnām gatavojoties braucienam mājās, bet pirms tam dalībniekiem svētbrīdi vadīja rokmūziķis Jānis Bukums, dodot vielu pārdomām un pacilājošus ceļavārdus.

Pēc tam sekoja nometnes neatņemama sadaļa – aktīvas spēles visiem dalībniekiem un brīvprātīgajiem. Pēc tām, noguruši un sniegā nobružājušies, visi devās palīdzēt novākt nometni un sagatavot ēdienu.

Noslēgumā tika izteiktas pateicības visiem nometnes brīvprātīgajiem un organizatoriem. Īpašs paldies Zanei Grošteinei-Balodei par uzņemšanos būt nometnes priekšniecei. Visi dalībnieki un brīvprātīgie saņēma arī dāvaniņas no biedrības “Palīdzēsim viens otram”.

“Baltais Vilks 2026” dalībniekiem un brīvprātīgajiem sniedza iespēju attīstīt prasmes, veidot jaunas draudzības un piedzīvot neaizmirstamus mirkļus, vienlaikus veicinot skautisma un gaidisma vērtību iedzīvināšanu ikdienā.

Paldies visiem dalībniekiem un organizatoriem! Uz tikšanos nākamajā Baltajā Vilkā!

10. janvārī norisinājās skautu un gaidu ziemas sagaitas “Baltais Vilks 2026” otrā diena. Tā aizritēja dažādās aktivitātēs un ziemas priekos. Vairāk nekā 150 dalībnieki no visas Latvijas apvienojās 8 pavardos, lai, par spīti laikapstākļiem un izaicinošajam aukstumam, izbaudītu āra dzīvi un kopības sajūtu.

Kad tika piedāvāta šī iespēja manam dēlam (…), ilgi nedomājot to akceptēju, protams, sagaidot arī pusaudža piekrišanu. Lielākais izaicinājums mums, kā liepājniekiem, bija piemērota apģērba atrašana, zinot, ka Latvijā būs ziema. Ierodoties nometnē kā viesiem, apstiprinājās gaidītais par labu organizēšanu un rūpēm par jebkura vecuma skautiem un gaidām — ja ir auksts, ir kur sasildīties; ja ir slapjš, ir kur nožūt; ja ir izsalkuši, paši jau ir pagatavojuši sev ēst!

Inita Ķirše, Liepājas 14. vienības skauta māte

Otrā diena sākās ar biezu sniega kārtu un ņipriem jauniešu saucieniem “Labrīt!!!”. Dalībnieki, godam izdzīvojuši nakti, gatavojās rīta cēlienam, kas, kā jau ierasts, bija pilns ar nodarbībām. Mācījāmies, kā rīkoties nestandarta riska situācijās, kā rūpēties par jaunākiem biedriem, kā pareizi sakārtot mugursomu, kā arī apguvām citas prasmes. Tāpat nodarbību par aktivitāšu sagatavošanu un vadīšanu vadīja Gita Kisele no mūsu draugiem — Jaunajiem Vanagiem.

Dienas otrā puse aizritēja viesmīlīgā gaisotnē, sagaidot viesus, izrādot nometnes dzīvi un skautisma un gaidisma garu. Viens no īpašajiem viesiem bija skautu un gaidu goda prezidents, Edgars Rinkēvičs.

Vakars sākās ar ugunskura vakaru, kurā jaunieši bija sagatavojuši priekšnesumus, lai kopīgi izstāstītu nometnes stāstu. Taču drīz vien jaunieši uzzināja, ka patiesais vakara plāns ir nakts pārgājiens ar uzdevumiem aptuveni 4 km garumā.

9. Janvārī norisinājās skautu un gaidu ziemas sagaitas “Baltais Vilks 2026” pirmā diena. Kā ierasts tā aizgājusi saimniecības iekārtošanā un pierodot pie nometnes dzīves. Vairāk kā 150 dalībnieki no visas Latvijas apvienojušies 8 pavardos, lai nākamās 2 dienas, par spīti laikapstākļiem un izacinošajam aukstumam, izbaudītu āra dzīvi un kopības sajūtu.

Lai arī laika apstākļi nelutina, prieks redzēt, ka nometnes dalībnieki sniedz viens otram izpalīdzīgu roku. Gan ceļot teltis, gan sagatavojot malku ugunskuram un pilnvērtīgi izbaudot ziemīgo dienu. Ar nepacietību gaidu nākamās dienas, kurās būs iespējas izzināt āra dzīves principus un godināt strēlnieku piemiņu.

Vadītāja vietniece Lūcija Kariņa Bērziņa, Rīgas 155. skautu vienība

Diena sākās dalībniekiem ierodoties nometnē un ieraugot vietu, kas uz nākamajām 2 naktīm būs viņu naktsmītne. Jaunieši sākot no 12 gadu vecuma pavadīja rītu ceļot teltis, sagatavojot pavarda vietu un citādi labiekārtojot savu vidi. 

Protams dalībnieki arī apguva praktiskas prasmes – mācījās siet mezglus, kurināt ugunskurus, būvēt nojumes. Līdztekus praktiskajām nodarbībām bija iespēja iedziļināties vēsturē un sagatavot vēstījumu nākotnei, izveidojot īpašu laika kapsulu un veicot citas radošākas aktivitātes.

Vakara kulminācijā, pēc ugunskura vakara, bija filmas “Dvēseļu putenis” brīvdabas seanss Ložmetējkalna pakājē. Nometnes dalībniekus apmeklēja arī filmas aktieri Oto Brantevičs, Mārtiņš Vilsons, Jēkabs Reinis un Gatis Gāga , daloties ar savām emocijām un pieredzi iejūtoties strēlnieku dzīvē. 

Vēsajai naktij esam sagatavojušies ar daudz malku, siltiem guļammaisiem un labu omu! Rītdien, 10.01., nometnes garu var izbaudīt jebkurš pievienojoties Ložmetējkalnā uz viesu dienu no 15:00-18:00. 

25. novembrī Latvijas Skautu un gaidu centrālā organizācija (LSGCO) atzīmē 35 gadus kopš skautisma un gaidisma atjaunošanas Latvijā pēc padomju okupācijas, kā arī šo kustību apvienošanos vienā organizācijā. Šis ir nozīmīgs notikums Latvijas jaunatnes organizāciju un neformālās izglītības vēsturē, ko pierāda skautisma un gaidisma spēja dzīvot cauri paaudzēm un izaicinājumiem, turpinot attīstīt daudzpusīgus jauniešus un paturot dzīvas savas vērtības.

Skautu un gaidu vērtības, kas ir palīdzējušas neskaitāmiem jauniešiem visā pasaulē jau vairāk nekā 100 gadus atrast savas dzīves takas un palīdzēt citiem, joprojām ir dzīvas. Un tas ir mūsu, skautu un gaidu vadītāju, uzdevums, tās nodot tālāk modernajā pasaulē ar modernām metodēm, nepazaudējot to, kas padara skautismu un gaidismu unikālu,

LSGCO Valdes priekšsēdētājs Jēkabs Vanags

Skauti un gaidas jubileju atzīmēs savā galvenajā mītnē – Dzīves kvalitātes dizaina institūtā “Viskaļi”, kur notiks bilžu vakars un  dalīšanās ar atmiņu stāstiem. Pirms svinībām organizācijas valdes pārstāvji pievienosies SIA “Kurbads” notikumā, kur šajā zīmīgajā dienā ar latvisku iesvētību rituālu tiks atklāta īpaša uzņēmuma “varoņu” automašīna, kas veltīta pirmajam skautu prezidentam, ģenerālim Kārlim Goperam.

Skautisms Latvijā – tradīcija cauri paaudzēm

Latvijā skautu kustība veidojās 20. gadsimta sākumā un 1921. gadā tika izveidota Latvijas Skautu centrālā organizācija ģenerāļa Kārļa Goppera vadībā. Līdz 1940. gadam skautisms bija nozīmīga jaunatnes kustība ar vairāk nekā 8000 dalībnieku, plašu nometņu kustību un starptautisku atzinību.

Pēc padomju okupācijas skautu darbība Latvijā tika aizliegta, taču tā turpinājās trimdā Eiropā, Ziemeļamerikā un citviet pasaulē. Trimdas latviešu skauti un gaidas saglabāja tradīciju dzīvu vairāk nekā 50 gadus, nododot to no paaudzes paaudzē.

Ar Atmodas sākumu ārzemju latviešu un vietējo iniciatīvu kopdarbs ļāva 1990. gadā atjaunot kustību Latvijā, apvienojot skautus un gaidas vienā kopīgā organizācijā – LSGCO. Kopš tā laika organizācija turpina attīstīt jauniešus, balstoties uz skautu un gaidu likumu un solījuma vērtībām.

Arvien modri

Mūsdienās skauti un gaidas izglīto un attīsta bērnus un jauniešus ar dažādu neformālās izglītības metožu palīdzību. LSGCO darbojas vairāk nekā 20 vienību (Latvijā un ārpus tās) un vairāk nekā 700 biedru, un tā ir gan pasaules skautu (WOSM), gan un pasaules gaidu (WAGGGS) organizāciju dalīborganizācija.

“Kad pievienojos skautiem, es nezināju, ko sagaidīt. Bet pamazām viss kļuva skaidrāks – katrs uzdevums, katra kļūda un pat nodarbības tējas pauze, kur mēs vienkārši sēžam kopā un smejamies. Te es mācos būt mierīgāks, saprast sevi un citus, un man patīk sajūta, ka ar katru mazo soli es kļūstu drosmīgāks. Te es tiešām mācos augt, darot.”

119. Kandavas Skautu un gaidu vienības dalībnieks Oto Saks

Skautu un gaidu programma balstās neformālās izglītības metodēs, kas veicina bērnu un jauniešu līderību, personības attīstību, sociālo atbildību, sadarbības prasmes un aktīvu rīcību sabiedrības labā. Āra dzīve ir neatņemama programmas daļa, jo tieši piedaloties dažādās aktivitātēs brīvā dabā, bērni un jaunieši apgūst dažādas praktiskas iemaņas un pilnveido sevi kā personības.

LSGCO ik gadu organizē vairākas lielas nometnes, kas pulcē bērnus un jauniešus no visas Latvijas. Viena no nozīmīgākajām ir ziemas nometne “Baltais Vilks”, kas paredzēta vecākajiem skautiem un gaidām un izaicina jauniešus gan fiziski, gan emocionāli, nometņojot ārpus telpām ziemas apstākļos. Jaunākajiem dalībniekiem tiek rīkota mazskautu un guntiņu nometne, radot pozitīvu pirmo pieredzi skautisma vidē. Tāpat katru gadu noteik arī vienību nometnes  – tās organizē katra vienība patstāvīgi.

Mērķis – veidot pasauli labāku

Skautu un gaidu vērtības ir palikušas nemainīgas kopš skautisma dibināšanas, un viena no svarīgākajām, palīdzēt tuvākajam katrā brīdī, tiek ievērota joprojām.

“Mēs bieži sakām, ka jaunieši ir mūsu nākotne, bet patiesībā viņi ir mūsu tagadne – tie, kas jau šodien veido Latvijas raksturu un rītdienas stāstu. Tas, ko viņiem dodam šeit un tagad – drošību, uzticēšanos, iespēju augt – pārtop spēkā, kas nes mūsu valsti uz priekšu. Skautu un gaidu kustībā redzam, kā jaunieši iemācās mīlēt savu zemi ar darbiem, ne tikai vārdiem, un tas ir lielākais apliecinājums tam, ka mūsu darbs patiešām maina pasauli.”

LSGCO valdes priekšēdētāja vietniece Zane Grošteine – Balode

Tekstu sagatavoja vad. Jēkabs Vanags

2025.gada 18.novembra saullēktā, svinīgo vadītāja solījumu deva seši organizācijas biedri. Ikkatram no viņiem sirdī dedz kvēla liesma par darbu, ko darām mūsu mīļajā Latvijā. Esam pārliecināti, ka jaunie vadītāji ies garu un brašu ceļu, nesot līdzi mūsu vērtības, kā skautismā un gaidismā, tā ikdienas gaitās, būdami modri un rīcībspejīgi pilsoņi!

Solījums tika dots īpašā vietā – Garezeros, uz mūsu pašu zemes, kur izsenis notika vadītāju kursi, kur sakņojas mūsu spēks un tradīcijas.

Tekstu sagatavoja: Vad. Linda Gremzde

Jau astoto gadu pēc kārtas nodibinājums “Valsts aizsardzības un patriotisma fonds “Namejs” sadarbībā ar biedrību “Latvijas Skautu un gaidu centrālā organizācija” rīkoja starptautisku nometni militāro misiju veterānu bērniem- “Mazais Namejs”.

Nometnē pulcējās 80 braši un enerģiski Mazie Nameji, kuri bija gatavi piecu dienu garumā piedalīties nometnē, lai aktīvi un jēgpilni pavadītu savu brīvo laiku. Mazajiem Namejiem bija iespēja attīstīt prasmes, veidot jaunas draudzības, stiprināt vērtības, izkāpt no ierastās ikdienas un komforta zonas. 

29.oktobrī tikām aicināti uz svinīgu pasākumu kara muzejā Rīgā, kurā saņēmām pateicības par padarīto darbu. Pateicības par ieguldījumu nometņu realizācijā saņēma visi, kuri 3 vai vairāk gadu iesaistījušies nometnes realizācijā: vadītāja Inga Kuple, vadītāja Dārta Kuple, lielgaida Elīna Gudele, dižgaida Elizabete Alise Auza, dižskauts Artūrs Balnass, vad.v. Zane Grošteine-Balode, dižskauts Ernests Kuplis, dižskauts Emīls Tērauds, vad.vietnieks Jēkabs Vanags, LSGCO labvēļi Atis Degro un Dairis Didrihsons.

Īpašais pateicības raksts arī Latvijas Skautu un gaidu organizācijai un Tukuma 12.Skautu un gaidu vienībai par ilglaicīgu atbalstu starptautisko militāro misiju veterānu bērnu nometnēm. 

Tekstu sagatavoja vad. Inga Kuple