Starptautiskie Pirmsākumi
Skautu kustība aizsākās 1907. gadā Lielbritānijā, kad ģenerālleitnants Roberts Beidens-Pauels organizēja pirmo skautu nometni Braunsijas salā. Viņa mērķis bija attīstīt jauniešu fiziskās, garīgās un morālās spējas, lai veidotu atbildīgus pilsoņus. 1910. gadā tika dibināta arī gaidu kustība meitenēm.
Skautisma un Gaidisma Sākums Latvijā (1917–1921)
Latviešu jaunieši, atrodoties bēgļu gaitās Krievijā Pirmā pasaules kara laikā, iepazinās ar skautisma idejām un, atgriežoties Latvijā, 1917. gadā dibināja pirmos skautu pulciņus Rīgā, Cēsīs un Alūksnē. 1921. gadā tika izveidota Latvijas Skautu organizācija, kuru 1924. gadā pārdēvēja par Latvijas Skautu centrālo organizāciju (LSCO).
Uzplaukums Starpkaru Periodā (1921–1940)
Skautu kustība Latvijā strauji attīstījās. Līdz 1938. gadam Latvijā darbojās 205 skautu vienības ar vairāk nekā 8000 biedriem. 1933. gadā Latvijā viesojās skautisma dibinātājs Roberts Beidens-Pauels, kurš par savu ieguldījumu saņēma Triju Zvaigžņu ordeni.
Okupācija un Aizliegums (1940–1945)
- gadā, pēc Padomju Savienības okupācijas, skautu organizācija tika likvidēta. Skautu prezidents ģenerālis Kārlis Goppers un vadītājs Teodors Baltpurviņš tika apcietināti un nošauti. Daudzi skauti un vadītāji tika apcietināti, nogalināti vai izsūtīti.
Skautisms Trimdā (1945–1990)
Pēc Otrā pasaules kara latviešu skauti atjaunoja savu darbību trimdā – Vācijā, Beļģijā, Dānijā, Austrijā un Zviedrijā. Vēlāk skautu vienības izveidojās arī Kanādā, Austrālijā un Amerikas Savienotajās Valstīs.
Atjaunošana Neatkarīgajā Latvijā (1990–mūsdienas)
- gadā tika izveidota Latvijas Skautu un Gaidu Centrālā Organizācija (LSGCO), un 1993. gadā Latvijas skauti tika atjaunoti Pasaules skautu organizācijā (WOSM). Kopš tā laika skautu un gaidu kustība Latvijā turpina attīstīties, piedaloties starptautiskos projektos un veicinot jauniešu izaugsmi.